hipopotama pieraksti

Miķ un Em atritina papīra dvieļu rulli. Es lieku sarullēt. Emīlija rullē. Miķ noplēš atlikumu: Look! Mums vairs nav jārullē!

Ja es pinterestā saglabāju vingrojumu rutīnu, kā tikt pie sešpakas, tad es jau skaitos darbu padarījusi, vai ne?

uztaisiiju laktaacijas cepuminjus. Katraa ~250 kalorijas, bet taa kaa laktaacijas, tad neskaitaas :D Citreiz gan taisiishu peec citas receptes, bet bija ok un beerniem arii garshoja.
Emiilijas teorija: ja Tu apeediisi visus uzreiz, tad Tev kruutis paliks tik lielas, ka neviens krekls nederees.
Yeah, right. Neviens krekls nederees gan, bet ne jau kruushu deelj.

Bēbītis esot perfekts, smaidīgs, apaļi vaigi, galvu tur kā pieaudzis. Pieņēmusies par nepilnām 2 mārciņām (kādiem 800g).
Jātīra piena krevele no galvas nost un jāved uz Latviju.

Pie potēm sakliedzās sarkanu seju, bet ātri nomierinājās.

Miķ: Neitans man ieskrāpēja.
Es: Un ko Tu darīji?
Miķ: Situ viņam ar galvu.
Es: Ar galvu un pa galvu gan nevajag...
Em: Jā, jo tā Tev var saplīst galva!
Miķ: Man nesaplīsa!
Em: Tad Neitanam var saplīst galva.
Miķ: Nē, viņam arī nesaplīsa!

Miķelis izlej ūdeni uz zemes.
"It's ok, it's not acid!"

---
Es: Miķeli, paskaties, kādi melni mākoņi priekšā! Tūlīt līs!
Miķ: Tie ir stratus clouds, moooom.

Emīlija: Kāpēc bēbītim viens vaigs ir lielāks par otru?
GravitāteGravitācija, Emīlij, to sauc par gravitātigravitāciju.

Bērniņš naktīs skatās man acīs un smaida, un sten, ja mēģinu nolikt gulēt, bet pa dienu mierīgi izvelk 4 stundas. Bet arī tikai nedēļas nogalēs, kad es nevaru līdzi pagulēt un/vai atpūsties pie Coursera algoritmu kursa.

Bet to, kaapeec prezervatiivus kaads ir iedomaajies nosaukt par Trojan, es veel arvien nesaprotu.

Gribas ēst. Nekā jauna.

Dziedāt vakara dziesmas un masēt pēdas diviem lielākiem zirdziņiem ir neiespējami, ja viens mazs guļ rokās galīgi pienu sadzēries. Jāsaka, ka lielie nebija laimīgi. Labi, ka bēdājās, nevis dusmojās uz N.

Šņorīte guļ man pie krūts, smaida un ik pa brīdim paver piena aizdzertas actiņas.
Visu nakti negulēja, attīstības lēciens kā pēc kalendāra.
Nē, nu gulēja jau patiesībā - man rokās vai ergosomā un dricinoties uz bumbas.

manā pierē rūpju rieva
nekad nebūšu vairs tieva

Man ir pazudis cepamais pulveris
Norai pamazām pāriet pumpas
Es neizguļos
Miķelis dara blēņas (uzmanības trūkums?), Emīlijai ir divas stadijas: liels prieks vai lielas bēdas
Bēbītis ir perfekts
Gaidu siltu laiku
Visu laiku gribas ēst
Kā lai paspēj noepilēt kājas, izraustīt uzacis, nogriezt matus?

Kad viņa nāks ārā?
Vai abām meitām būs viena dzimšanas diena?

Aptiekārs: And these drugs were prescribed to you by your gyno?
Es: Uhm, yes, my ob/gyn.
Aptiekārs: And I assume she is aware you're pregnant?
Es(tukšu skatienu): Ehm. (Sāku smieties) Yes, she is.
Aptiekārs (arī smejas): I'm sorry, I had to ask.

Kā piedabūt, ka vīrs ātri un efektīvi sakārto māju?
Paziņot, ka bēbītis var pieteikties jebkurā brīdī.

Nē, es vēl nedzemdēju. Trešdien eksāmens, un programmēšanas mājasdarbs nav vēl ne pusē.

Analysis And Design kursā es nožēloju, ka nevaru lietot alkoholu: ja varētu, izdzertu puspudeli-pudeli vīna un piebeigtu visas diagrammas vienā piegājienā. Pat ne tāpēc, ka riebjas UML, bet gan tāpēc, ka kurss tāds, nekāds. Jocīgā kārtā, šeit man ir lieliska komanda, pasniedzējs arī ir diezgan aizraujošs, tikai šķiet, ka viņam pašam analīze un dizains neinteresē, viņš grib runāt par lietu vispārējo būtību, fiziku un cilvēka dabu, nevis par UML. Tiesa, ja viņš runātu par UML, nodarbības būtu daudz garlaicīgākas, bet mēs droši vien iemācītos vairāk par analīzi un dizainu. Kas kādreiz varētu noderēt.

Bet es nevaru dzert vīnu.

Kāds ir Dijkstra algoritma big o, ja tas implementēts ar adjacency matrix?

Vakar mūsu 4 cilvēku grupā mācījāmies algoritmu eksāmeniem.
Es jau sen apzinos, ka reizēm es nevis mēģinu izdomāt atrisinājumu, bet gan meklēt tūlītēju atbildi (piemēram, internetos vai mācību grāmatās). Risinājām piemēr-problēmas. Abi grupas džeki ķeras pie problēmas un tāfeles un mēģina izdomāt, kā to risināt. Mana D-Āfrikas draudzene meklē internetos atbildi - tieši tāpat, kā mēdzu darīt arī es. Lūk, aizdomājos. Vai tā ir dzimumu atšķirība (spriežot pēc manas super-nereprezentatīvās izlases); vai tas ir tāpēc, ka datorzinātne ir vīrišķā joma un sievietēm, kas tur ir nonākušas, ir bail atzīties neziņā vai izskatīties sliktāk? T.i., ar prātu jau es saprotu, ka nezināt ir OK; sūdīgi ir nemēģināt izdomāt. Vai varbūt tas neko nenozīmē.

Šī grupa gan man ļoti patīk (es arī apzināti mēģināju tajā nonākt), un es jūtos samērā komfortabli pateikt, ka kaut ko nezinu (īpaši, ja neviens to nesaprot) un tad piedalīties kopējā diskusijā par to, kā risināt. Žēl, ka man sanāks izlaist pavasara ceturksni, kas nozīmē, ka man, visticamāk, ar viņiem vairs nesanāks nekādi kursi kopā.

Kad automāts ir nenoliedzama priekšrocība: kad Tu esi stāvoklī un Tev jau 3h kreiso kāju rauj krampī. Braukšana nav ne droša, ne patīkama.