paidagoģija
Meita dārziņā mācās burtus pie Ms.Janine. Šodien ierodos pakaļ bērniņam, skatos - uz dažu bērnu kastītēm ir uzlīmētas vēstules (krāsainas vēstules ar uzlīmīti pastmarkas vietā) no Ms.Janine. Uz mūsējās nav, tomēr Em skrien man pretī, ka vajagot no viņas kastītes paņemt vēstulīti. Es prasu turpat esošajai direktrisei, kas tās par vēstulītēm un vai Em arī tāda ir, vai kā. Viņa ielūr "vēstulītēs" - nē, izrādās, tās esot positive reinforcement tiem bērniem, kuri parasti neklausās, vēstules adresētas vecākiem un tā.
Mans bērns nelaimīgs. Nu, un ko man viņai teikt? Meitiņ, piedod, Tu esi paklausīga un labi mācies, tāpēc Tu tiec sodīta un tādu vēstulīti nesaņem?
Reizēm viņi tomēr nepadomā līdz galam, bet taču ikdienā ar bērniem strādā.
Neko, braucām mājās un pirms gulētiešanas rakstījām pašas savas vēstules. Bet rūgtums, ziniet, sirdī paliek.
Mans bērns nelaimīgs. Nu, un ko man viņai teikt? Meitiņ, piedod, Tu esi paklausīga un labi mācies, tāpēc Tu tiec sodīta un tādu vēstulīti nesaņem?
Reizēm viņi tomēr nepadomā līdz galam, bet taču ikdienā ar bērniem strādā.
Neko, braucām mājās un pirms gulētiešanas rakstījām pašas savas vēstules. Bet rūgtums, ziniet, sirdī paliek.