![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viņa vispār nav galīgi kluss bērns, kā es te ik pa laikam lietoju epitetus, lai apraktītu, kā viņa uzvedās pie zobārsta vai kā vakar gāja gulēt.
Viņas divi iecienītākie joki - paņem kaut ko rokā un saka nepareizo krāsu. Nu, tur uz zaļām kurpēm saka - sarkans! Un pati smejas.
Sākumā es laboju, bet tagad es saucu citas neīstās krāsas. Melns! Nē, mammī, nav meuns! Es saku - nu, tad dzeltens! Nē, mammī,Tu mānies!
Otrs joks, kas nesen sākās - atbraucam mājās no dārziņa, es atveru durvis, lai celtu viņu ārā no krēsliņa, bet viņa, cieši aizmiegusi acis, kratās smieklos. Tad mēs izspēlējam etīdi, ka E ir aizmigusi krēsliņā un man laikam viņu tur būs jāatstāj, līdz viņa atver acis un sāk protestēt. Es saku - Emī pamodās? Nē, viņa atbild. "Emī joko!"
Viņas divi iecienītākie joki - paņem kaut ko rokā un saka nepareizo krāsu. Nu, tur uz zaļām kurpēm saka - sarkans! Un pati smejas.
Sākumā es laboju, bet tagad es saucu citas neīstās krāsas. Melns! Nē, mammī, nav meuns! Es saku - nu, tad dzeltens! Nē, mammī,Tu mānies!
Otrs joks, kas nesen sākās - atbraucam mājās no dārziņa, es atveru durvis, lai celtu viņu ārā no krēsliņa, bet viņa, cieši aizmiegusi acis, kratās smieklos. Tad mēs izspēlējam etīdi, ka E ir aizmigusi krēsliņā un man laikam viņu tur būs jāatstāj, līdz viņa atver acis un sāk protestēt. Es saku - Emī pamodās? Nē, viņa atbild. "Emī joko!"