hipopotama pieraksti

Gājām garām katoļu skolai (baznīca, draudze un viss pārējais arī), Emī saka - vajagot čurāt un nē, līdz mājām nevarot paciesties, bet salokāmais podiņš mums, protams, mašīnā.
Nu, labi, nodomāju. Čura jau nekas nav, paskatieties uz britiem un tā. Piesēdām mauriņā un mana meita uzlika mīksto šitam visam.

Šodien atteicās gulėt pusdienlaiku: "Emī navar guļet...īsti, mammaaaa!" Vakarā lieku gulēt - Emī navar guļet, mammaaaa. Ļītdien guļet!

Sablendēju saldētās ogas, Emī ēd, skatās uz manu porciju: "Mammī navaļ ēst. Soja kāt, bāļī puncī sāp." Viltniece.

Nav, ko ēst, jo līdz veikalam tā arī netikām. Pat pelmeņi saldētavā ir ar teļa gaļu - mammī navaļ ēst, bāļī puncī sāp!