gada vecāki, haha
Šorīt E piecēlās ar aizpampušu aci un lillā vaigiem. Aizvedu pie ārstes - vai nu no svētdienas kritiena (tiešām? Pēkšņi, pēc trīs dienām?) vai sasitusi galvu kaut kad pēdējās dienās. Mana sirds lūst, uz viņu skatoties, pie tam - ar katru stundu arī otrs vaigs pampa arvien vairāk. Šausmīgi. Viss esot kārtībā, ne smadzeņtrīces, ne asins izplūduma smadzenēs, bet man gribas nolīst maliņā satīties segā un kādu brīdi nebūt. Tā vietā es meklēju savu pirmās palīdzības paciņu, ko tagad atkal nēsāšu visur līdzi un meklēju, kur dabūt ātrās ledus paciņas.
Bēdīgi.
Bēdīgi.