hipopotama pieraksti

Bija kaut kas, ko es visas pēdējās dienas sev piekodinu, ka gribu noteikti ierakstīt, bet tagad, kad esmu pie datora (ar glāzi vīna, JĀAAAA!), viss ir aizmirsies.

Šodien devāmies sniegakurpjot, baigi forši sniegu apskatīt. Atpakaļ gan es lēkšoju kā negudrs (atstāju E ar puišiem, lai lēnām kāto uz mašīnu), jo negribējās Miķeli sniegā barot - es viņu varu pabarot, neizņemot no ergobaby, bet tas nav baigi ērti. Plus - negribējās arī likt viņam pārāk ilgi sust somā. Kopumā baigi labi, tagad patīkams nogurums.
Bet es pamanīju spogulī savas uzacis un sapratu - ja kaut ko steidzami nedarīšu lietas labā, drīz sākšu izskatīties pēc cousin IT. Rīt uz izraustīšanu.

Smadzenēs iestājies pilnīgs tukšums. Absolūts shut down, bija tik daudz kas, ko gribēju pierakstīt, bet tagad ir nulle.