hipopotama pieraksti

Ķermenis nav gatavs skriet ne trīs, ne četras nedéļas pēc dzemdībām, pat ja liekas, ka ir. Paildzina dzīšanas procesus. Gaidīšu līdz 6 nedēļu tehniskajai apskatei, tad mēģināšu atkal.

Jau kādu laiku E liek gulét mérkaķīti, lelli, lāci. Tagad klät nācis, ka uz to brīdi jāslēdz gaismas ārā un viņa saka - ššš, sīp! Ššš, sīp!
Nou čačī arī ir topā.
Šonedēļ pasākusi savas mīkstās mantas arī barot. "Sit dau," viņa saka mérkaķītim, apsien lacīti un nosédina pie sava galdiņa, dusmojas, kad viņš noslīd.

1:0 Emīlijas labā. Toddleru grupā viena meitenīte mēģināja pretendēt uz Em mašīnu un tika pagrūsta. Avery reāli apraudājās - tiesa gan, kā teica viņas mamma, visticamāk, ka visvairāk cietis bija viņas lepnums, nevis kas cits. Sabāru Em, viņa aizstūma mašīnu Avery un pati aizgāja pakaļ otrai tieši tādai pašai.
Ir labās dienas, un ir sliktās. Šodiena nebija labā. Mugura sāp, viss besī. Em kaut kāda īpaši needy un clingy šodien, ķērās kājās, rāpās klēpī, pieprasīja uzmanību. Tā jau nekas, bet mazajam purkšķim arī ēst vajag, pamperi jāmaina - un viss notiek vienlaicīgi (piemēram, novilkt Em bikses, kamēr Mi karājas man krūtī, ir jau diezgan ierasta lieta).
Šodien bijām parkā - mēs gan tik ilgi taisāmies pēc pusdienlaika, ka tur bijām tikai pēc pieciem, foršāk tomēr būtu vēl ar sauli. Em patika - man ir biežāk jāsaņemas uz parkiem - pirmkārt, svaigs gaiss un rūdījums, otrkārt, labs treniņš Em, citādi viņa pa manas gr. pēdējiem mēnešiem, kad mazāk staigājām, slinka kļuvusi; nu bet treškārt - bezmaksas (sasodītie wiggle works ir 10$ vizīte un man jau nebūtu žēl, ja Em to izmantotu, bet vakar viņa pēc 10min skraidīšanas paziņoja, ka gribot ēst un doties mājās; šos vajadzētu atstāt kā retu izņēmumu, jo pa reizei ir baigi forši, bet mēs pēdējā laikā tur ejam vismaz reizi nedēļā, kas acīmredzot ir par biežu).