hipopotama pieraksti

Man liekas, es to vairs nevaru noliegt: viņas pirmais īstais vārds ir "ābols". Ne mamma (ja neskaita ņurņēšanu mamamammamammaaaa, kad kaut kas nenotiek pa prātam). Ne tētis. ĀBOLS. Viņa gan to izrunā kā "obos".

Par spīti tam, ka pēdējās naktis labi gulēts un pēdējās dienas esmu atpūtusies (vadzi, vakar viena pati pabiju mājās, i vannā iegāju), kaut kāds šausmīgs nogurums. Tikai maza, riebīga balss pakausī elpo un šņāc: Tev šis laiks jāizmanto lietderīgi, bet Tu sēdi cibā.... labāk būtu skrējusi....
Bet man tāds sagurums, ka es viņu ignorēju, to balstiņu; cik varu, mēģinu ierādīt mazajam bērnam spēles, ko viņa var spēlēt vienatnē. Tik un tā ar tīģeri-kaķi ik pa laikam nākas bučoties.