![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Uz rīta pusi paņēmu mazo bērnu lielajā gultā starp mums abiem, noburkšķēju, lai tikai P. uz savu agrā rīta treniņu taisās klusi, klusi, piespiedu degunu Emsīša kaklam un attapos pēc 10 minūtēm. Saucu cienīto, satraucos, ka viņš varētu būt aizmidzis un kavēsies, bet neviens neatsaucās. Izrādījās, ka pagājusi stunda, nevis desmit minūtes. Emsītis viltīgi smaidīja un mētāja kājeles. Tad jau es biju ar mieru celties.