hipopotama pieraksti

Sestdien sākām dot mazajam bērnam "īstu" ēdienu - sākumā pa karotītei rīsu putras. Viņa palika traka - es biju sagatavojusies uz ēēēē un vēēēē, negribu nekādu putru, bet viņa, ieraugot karotīti, ar abām rokām steidzināja karotītes nonākšanu mutē.
Šodien iedevu tvaicētu un sablendētu kabaci. Tas pats. Viņai garšo! Protams, šie pirmie ēdieni tiek doti vien pa kādai vienai-divām ēdamkarotēm un ir atjaukti ar manu pienu, tā ka garša ir pazīstama, bet šitam bērnam noteikti garšo ēst.

Vispār pēdējās dienas viņa liekas kaut kā pieaugušāka - pēkšņi no maza bēbīša viņa ir pārvērtusies par bērnu. Aizvakar man likās, ka redzu zobu viņai mutē, bet vakar un šodien šķiet, ka tā būs bijusi tikai ilūzija. Ak.

Kaut kad nesen nejauši dekapitēju draudzenes dārza rūķusdārza statueti, kur meitenīte bučo puisīti. Tagad meklēju vietā. Viņa, protams, saka, ka tas nekas, bet tā bezgalvainā statuja tagad tur stāv pie durvīm un visu laiku atgādina par manu noziegumu. Bet es nevaru atrast tieši tādu pašu. Varbūt jāiegādā varde vai īsts dārza rūķis, lai tad dara ar to, ko vien vēlas.