hipopotama pieraksti

meh, krīzes šmīzes. Pāries, bet nu parasti jau viņām pamata nav.

Tā galvas mešana manējiem noteikti nav bijusi baigi izteikta. Kaut ko mazliet jau pastaipījās, bet ne tā, ka uztraucoši daudz. Es parasti mainot pamperus devu viņiem kaut ko rokā (tad parasti mētājās, vismaz manējie), pirmkārt, lai netraucē un nemēģina kaut ko pagrābt, otrkārt, lai mierā guļ un neskatās, kur kas interesantāks.

Mums vispār baigi forši iet. Kopš esmu atsākusi mācīties, māja ir baigā ellē, gaidām, kad netīrumi paši sāks sevi izmazgāt, bet kopumā vismaz es esmu priecīgāka. Mazie baigi aug. Lielā sāpe - pirms pāris dienām E paziņoja, ka es nedrīkstot dziedāt, jo "it hurts my ears". Vot, šitā viņi izaug :D