hipopotama pieraksti

Tā jau ir. Vispār bija smieklīgi, viņa nepamanīja, ka es esmu atnākusi, tad nu es novēroju, kā viņa ļoti apmierināta pārbīda krēslus šurpu-turpu (tikko visi bija paēduši). Ieraudzīja mani un uzreiz asariņa. Tas žēlums man vairāk par tiem citiem bērniņiem - ar E es zinu - ja viņai nepatiks, tad es varu atteikties, man tā nav absolūta nepieciešamība, vairāk gribu, lai viņu kāds nodarbina, jo pati esmu te ar sāpošu muguru, te vēderu un reizēm nespēju izskriet līdzi (un gribas jau sevi arī dažreiz pažēlot). Šodien bija super - paspēju māju sakārtot, klusumā palasīt un pēc tam, pēcpusdienā mēs lasījām grāmatas un būvējām torņus, lielā enerģija bija nodzīvota.