hipopotama pieraksti

Ar tiem mastītiem ir kā ir. Tiešām, ne visas to piedzīvo. Ja es būtu zinājusi, kā sevi no tā pasargāt, nebūtu iedzīvojusies, vismaz ne līdz 4iem. Galvenais - krūtis laicīgi un pietiekoši iztukšot (lai bērns izzīž un ja ar to nepietiek, jāatslauc), otrs - NEKĀDU vēja plūsmiņu, vēsumiņu, pie mazākā caurvēja vai vēsuma - mastīts klāt. Tā ir tāda riebīga fizioloģija krūtīm, dažām pie mazākā sīkuma uzrodas mastīts. Man tā bija. Joprojām staigāju ļoti siltās drēbēs, krūtis nekad neatsedzu, turu maksimāli siltas. Tas ir pats svarīgākais.
Mani neviens pirms tam par to nebrīdināja, tāpēc jau uzreiz pēc dzemdībām dabūju 1.mastītu. Un tikai ar 3.sapratu, kas kā ir. Bet diemžēl dabūju 4.reizi, ne savas vainas dēļ, bet apstākļu dēļ (bijām laukos, ziemā, aukstums, it kā ģērbos silti, tomēr, ne pietiekami). Tās ir briesmīgas sāpes! Tā, ka turies, cīnies, izturēsi un paliks vieglāk.

Ar barošanu, bērns dēļ tiem iekaisumiem pārstāja ēst no krūts. Tagad baroju ar atslauktu pienu. Ir grūti un sāpīgi un galvenais, ļoti laikietilpīgi, bet... gribas bērnam to labāko un uzskatu to par savu pienākumu - izturēt. Ar laiku pierod taču pie visa. :)

Ak, vēlu izturību! Sākumā tā tiešām noder! Ceru, ka vīrs lutina uz nebēdu un maksimāli palīdz it visā. Tas ir ļoti būtiski!