hipopotama pieraksti

tas mirklis, kad pēc produktu reklāmām, bet pirms treileriem pāris sprīžus platāk paveras aizkari. Kaut kādas baigās gaidas un priekšnojautas tajā mirklī.

Un treileri arī ir pats labākais. Filma jau pēc tam nav tik svarīga. Lai gan Robins Huds bija ok, ticamības momentu tikpat kā nemaz, bet toties skaisti.

Un, klau, kas tā par modi, ka tagad milzumdaudz filmu saucas "episka drāma", "episks trilleris", episks vatevā? Tas tā kā no epic fail vai kā? Reāli episki. Vo, šis vārds man būs jāiemāca manai gados vecākajai kolēģei (nu, viņa ir pensijā jau, ar visādām dīvainībām, bet principā dikti sakarīga dūdiņa) - viņa jau sajūsmā katru dienu atkāro "tipa tavo" (reizēm gan viņa jauc un saka "tipa kavo"; šis man mazliet liek censties izskaust šito tipa, reiz jau man izdevās, bet šamais stingri un neatlaidīgi atgriežas) un iemēģina pēdiņas ar roku pirkstiem (kad es saprotu, ka runāju ar cilvēkiem kaut kādās pilnīgi dažādās valodās, sāku arvien vairāk ņemt palīgos arī žestu valodu. A ja nu tie iezemieši saprot un tomēr nemēģina noslaktēt?).

Šīsdienas mīļākās frāzes (ja jau esmu nokļuvusi pie darba): "Muļķības! Tas nav iespējams!" Šito es iemācīšos kādreiz, jā.