23:37:
Es te tā padomāju un sapratu, ka šī vasara ir pirmā pēc, nezinu cik, bet ilgiem gadiem, kad nevis rukāju, galvu nepacēlusi, un ķeru dedlainus, bet pavisam nesteidzīgi gurķojos - jau otro mēnesi, vai zin! Kaut kur aizbraucu, eju gar jūru, gandrīz katru dienu peldos, šo to palasu, šo to pārlasu un izlases kārtībā pa reizei pieslēdzos darba lietām, kurās vēl spalgi neskan stresa nots. Pat kafiju, kafiju es vairs steigā nepārleju, bet maļu Straumes dzirnaviņās un uzvāru mokas kanniņā.
Un mani pat nesatrauc, ka šis, protams, nevilksies mūžīgi.
