Pēc visām vētrām, tortēm, puteņiem nūjošanas vakars L. kapos. Koku zarotnes kā siltā okerā izmērcētas pindzeles, zilsniedzīšu arhipelāgi, to zaļie slapjie laksti rieta saules spožajā gaismā izskatās kraukšķīgi, vēja nolauztie zari guļ uz celiņeim kā krastā izskaloti čūskulēni, nolaidīgu saimnieku nepieskatīto suņu rejas no tālas malas, kaut kāds putns nober treļļus tieši pār galvu, vēja mestie auksta gaisa malki tieši sejā, viegli nosaluši pirkstu gali, katrs elpas vilciens svaigā, mitrā gaisa – ir vērts, viss ir šī vērts, pilnīgi viss.