Savāds gads. Laikam jau laimīgs, lai gan cenšos vairs nedomāt tādās laimīgs/nelaimīgs, labs/slikts kategorijās. Bija izdevība praksē pārliecināties par dažām būtiskām lietām, - pirmkārt, cik maz cilvēkam īstenībā vajag, lai viņš justos mierā un labi. Bet tas jau nav tikai šī gada nopelns, bet diezgan daudzu smagu gadu pirms šī.
Un pirmoreizi man ir pilnīgi skaidrs, ko gaidu no nākamā.
Un vēl man patīk šitie "pirmoreiz, pirmoreiz" - pat, ja kaut kas nemaz nav "pirmoreiz", bet jau "nezkuroreiz", tā pirmoreiz sajūta ir baigi labā, baigi pareizā sajūta, man šķiet.