Es te domāju par Ziemassvētku vecīšiem (vai Salavecīšiem manā bērnībā, whatever) - pat ja tika atpazītas tēta rokas vai džemperis, kaimiņonkuļa brilles vai kažoks, vai Lotara un Arlitas tēta balss vai lielais vēders - pilnīgi nekāds ilūziju nogruvums nenotika, tā nesatricināmā ticība, ka tas IR Ziemassvētku vecītis, nebija nekādām šaubām pakļaujama.