Man patīk visādi rituāli un ticējumi, kurus pati savā galvā izdomāju. Ja vilcienam būs nepāra vagoni, tā būs laba zīme, tas un tas man izdosies. Ja es paspēšu Rimi iepirkties 7 minūšu laikā pirms slēgšanas, ouč, praktiski nereāli, tad manu projektu atbalstīs. Kad jaunībā stājos Konservatorijā, gāju pie Lilitas Bērziņas kapiņa, "ziedoju" viņai puķītes (tieši tā es uzskatīju), un viņa man palīdzēja iestāties. Nu un šovakar, dienu pirms filmēšanas, pēc deviņiem vakarā spontāni izdomāju, ka jāaiziet žigli līdz MG kapiņam tepat II Meža kapos. Pa simboliskam, smaržīgam jasmīna zariņam katram Grīnbergam, un duru uz priekšu. Pie pašas ieejas kapsētā mašīnā sēž brūnacains vīrietis brillēs, mēs kaut kā saskatāmies, viņš man uzsmaida, a man tirpas pārskrien pār muguru, un kaut kas vibrē pakrūtē visu vakaru. Tas bija Spanis, jeibogu, Spanis. Nopietni.