:
"Personas" seanss, kam vajadzēja kļūt par lielā ekrāna un 35 mm baudas mirkli, diemžēl kļuva par kārtējo iecietības pārbaudi un mizantropijas treniņu 1,5 h ilgumā. Nē, telefona ekrānu zibinātāju šovs šoreiz nebija pārākumā, šoreiz zāli savā kontrolē bija pārņēmuši pensionāri, kas neprata izslēgt skaņu mobilajam (viena un tā pati basic melodija ieskanējās vismaz 8 reizes) - varbūt viņi to vienkārši nedzirdēja, tāpat kā nedzirdēja tulkojumu austiņās, kas, uzregulētas uz visskaļāko, skanēja pa visu zāli, bet jauki, jauki, ka arī pensionāri redz labu kino, savas jaunības kino, drīz mēs tāpat tādi pakurli un paakli sēdēsim uz Kairišu, Sīmani, Džarmušu un Dogmu, ja.