Mums labpatīk domāt, ka padomju laiks saduļķojis latviešu skaidro mentalitāti, sabradājis augsti paceltās ētikas latiņas un piesmējis tikumīgās morāles normas. Ja palasa Sodumu, bilde mālējas drusku citāda - jau uzreiz pēc kara, ierodoties Zviedrijā, mūsu tautas daļai, ko šodien nostaļģiski dēvējam par inteliģentāko, gudrāko un citādi labāko ( jo te jau palika tikai sarkanie, nabagie un neapķērīgie), krāšņi iet vaļā visas šodien labi atpazīstamās "zamaškas" - uzvārīties, apčakarēt, iekārtoties, shēmot, tiesāt ...izdzīvot, izsisties. Darboties, rosīties, nedomāt, kā raksta Sodums. :