Vēl pēc pusstundas, palasījusi Dzīvnieku draugu forumu, es sapratu, ka kaķis pagrabā ir aizķēries ar blusu siksniņu aiz kāda krāma, un gāju pie sētnieka aizņemties bateriju, lai varētu kārtīgi izpētīt pagrabu.
Sētnieks jau atkal bija semeikās un sataisījies uz gulētiešanu.
Da nekur viņš nav aizķēries, tad taču viņš ņaudētu.
Jā, bet varbūt viņš jau ir miris, es raudulīgi tiepos.
Tak ņegavariķe!!! sētnieks bargi noteica un atteicās dot trakajai sievietei ( man) lukturi. Toties sētnieka sieva pieteicās nākt man palīgā meklēt kaķi.Viņa ilgi staigāja pa pagalmu, sauca kaķi (bezcerīgi) un apjūsmoja uz vasaras sezonu dārzā izliktos istabas augus.Oi, kak krasivo, kak u meņa, viņa jūsmoja. Viņai tiešām pusistaba ir pilna ar istabas augiem.
Kad vēl pēc pusstundas kaķis atradās, man pietika neprāta uzkāpt pie sētnieka, piezvanīt pie viņa durvīm un pavēstīt, ka kaķis ir atradies.
Kaķis atradās tieši laikā, kad vajadzēja beigties meditācijas nodarbībai.
Bet scenāriju es tomēr esmu sākusi rakstīt.