Es atceros pirmās bēres, kurās piedalījos - es mācījos pirmajā klasē, un paseklā upītē pa ceļam uz mājām bija noslīcis ķīmijas skolotājs. Drausmīgi salds gaiss bija tais bērēs, un kāda skolotāja mani paņēma pie rokas un izveda ārā no zāles, jo viņai licies, ka es taisoties ģībt.
Ģībt es netaisījos, savu mūžu tā arī neesmu paģībusi ne reizes,tā bija mana pirmā sociālā loma, sērojošas skolnieces loma rituālā, kas bija man svešs, neizprotams un biedējošs.
Vien vārdi, ko atceros: Un mēs visi turpināsim dzīvot.
Pareizi.