Njā..
Ir brīži,kad rakstu un rakstu daudz.
Re,teju jau atkal ilgs laiks pagājis kopš esmu rakstījusi, bet nu tāda es esmu. Viss man dzīvē iet kā pa kalniem. Esmu augšā un tad lejā, tad atkal augšā,tad atkal eju lejā.
Tas nekas. Es sev piedodu un nerunāju skarbi par sevi, jo nerakstu. Jo ja nav iekšā,tad nav. Acīmredzot, vajag atslodzi.
Atslodzi no visa šī gada. Šis gads ir bijis tik savāds. Protams,ka ne man vienīgajai,ņemot vērā pandēmiju. :)
Es vienkārši atpūšos. Ir tāds ziemas migas periods uznācis,ka gribas nelīst ārā no savas aliņas :D
Vislabākais,kad noticis šogad ir 3 lietas,par kurām esmu neizsakāmi pateicīga.
Pirmkārt, esmu atradusi savu otru pusīti, jeb precīzāk,mēs esam atraduši viens otru. Pirmo reizi dzīvē man ir attiecības,kurās viss notiek abpusēji. Ar to es domāju,ka mēs abi strādājam pie šīm attiecībām, tajā pašā laikā neaizmirstot paši sevi. Viņš ir labākais cilvēks ar kādu jebkad esmu bijusi kopā, viņš silda manu dvēseli un miesu. Mums ir līdzīgd garīgās attīstības līmenis, mums ir tik daudz kas kopīgs un tajā pašā laikā mums ir tikpat daudz kas atšķirīgs. Man tas absolūti patīk. Protams, ir dienas,kad viss nav tik skaisti un rožaini,jo man ir savs savādais raksturs, daudz pagātnes traumu un trauksmes sajūtas,bet mēs runājam par to visu. Mēs runājam par visu. Viņš man māca tik daudz un tikpat daudz es mācu viņam.
Esmu pateicīga visumam,ka mēs esam beidzot satikušies.
Otrkārt, esmu neaizsakāmi priecīga un pateicīga,ka šogad tiku īstajā laikā atvaļinājumā uz Latviju un sakārtoju savu zobu veselību. Mani problēmas mocīja gadiem un dzina mani depresijā un ļoti zemā pašvērtējumā, bet tagad, tās visas drūmās domas, liekas tik tālas un aizmirstas. Nevēlos šo pateicības sajūtu aizmirst,jo citreiz,kad tarakāni nāk galvā, aizmirstas cik kādreiz es biju daudz sliktākā situācijā nekā tagad. Man ļoti paveicās,ka ar visu pandēmiju,man šis ceļojums sanāca, es salaboju visu, kas bija labojams un bonusā pavadīju neaizmirstami labu laiku ar mīļajiem draugiem!🥰
Treškārt, ir viss pārējais,kas mainījies šogad. Sākot ar to,ka nometu svaru, sportoju (tagad gan atkal slinkoju,jo ziemas režīms man uznācis), nopirku riteni, dabūju īrei sev lielisku dzīvokli un pirmo reizi dzīvoju absolūti viena, ne ar vienu neko nedalot! Tā ir TIK brīnišķīga sajūta, ahh!😍 Brīvība. Jūtos,kā brīvs cilvēks un man grūti pie tā joprojām pierast,jo es vienmēr biju zem kaut kādiem apstākļiem apstādināta, bet tagad? Kas var mani apturēt? Nekas! Viss kam esmu gājusi cauri ir mani norūdījis,tā pamatīgi. Tagad jācenšas savā galviņā sev iemācīt nemeklēt problēmas,kur to nav un būt pateicīgai Visumam, par visām šīm brīnišķīgajām lietām,kuras man šis gads ir atnesis.
Šovakar es smaidu, jo man sirsniņā silti un es ceru,ka jums arī. Kaut kad drīzumā gan jau uzrakstīšu vēl. Arlabunaksniņu ;)