Ir atkal vientulības periods un jāpavada laiks ar sevi.
Patiesībā man patīk, vienkārši grūti atjēgties.
Latvijā tik daudz socializējos. TIK DAAUDZ! Tas prasīja daudz enerģijas no manis, dalīt tik daudz mīlestību un smaidus, bet es jutos stipra, es nejūtos izsūknēta līdz galam, jo jutu tik daudz mīlestības pretī no visiem.

Tagad gan patiesībā ir pat patīkami būt vienai, atgūt savu iekšējo spēku un savienoties ar savu self core.
Ar savu būtības sakni.
IR tik labi apzināties, kas tu esi.
Man ir tik ļoti žēl cilvēkus, kas vēl sevi meklē, vai kas pat nemēģina meklēt, jo baidās, ko par to citi domās.
Nekad nevajag no sevis baidīties.
Vajag pieņemt sevi, to ko sirds vēlas un neciest.
Tiklīdz tu saproti un pieņem sevi, arī mīlestība no apkārtējiem parādās. Parādās jauki un saprotoši cilvēki.
Sakārto sevi pats, pirms ļaunums sakārto tevi pa savam.
Mēs visi esam skaistas dvēseles. Tikai tās ir trauslas, bailīgas.
Tai dvēselei vajag palīdzēt iznākt dienas gaismā.
Lai visuma gaisma līst pār jums.
Tējas tosts: par cilvēkiem, kas spēj mīlēt bez nosacījumiem!