Pelēkrozā

Pelēkrozā mākoņos
Vakara saulītē lūkojos
Man acis sāp
Jo asaras nāk
Domāju par dabu
Par mīlestību smagu
Vai es gribu izdarīt sev galu?
Nē, tik zemu nekritīšu
Labāk atspulgu sitīšu
Tik ilgi līdz asiņos kulaki
Līdz vairs visi nebūs mudaki
Tu saki cik lieliska esmu
Komunikācijas kļūdu šeit saskatu
Es lasu, lasu, lasu
Katru dienu
Rakstu,rakstu,rakstu
Gaidu zvanu
Miers, patiesībā
Klusumā rodas
Vientulīgās ainavās iezogas
Dažreiz degvīna pudeles apakšā
Kristalizējas atbilde ašā
Uz jautājumu mūžīgo
Par dzīves jēgu sūdīgo
Smieties vai raudāt
Es nezinu
Jo dzīvot es gribu
un negribu
Ikdienu es,
Savās asinīs mērcēju
Citreiz naivi cerēju,
Ka pelēkrozā mākoņi
Būtu man ar kādu kopīgi
Vai daba mīl sevi,
Kad jūtas vientulīgi?

/By me, 2020