Vai tā ir Helovīnu nakts, kas pārņem vai vienkārši rudens, bet es nespēju klusēt un gribu rakstīt.
Pierakstīt debesis pilnas ar emocijā, kas pārņem.To ir tik daudz un tās ir tik dažādas. Tāds sajūtu mikslis, ka man šķiet, ka mana galva kūp.
Laimības sajūtas un paraonoja pastaigājas roku rokā.
Vientulība un pateicība par to, kas man ir, guļ vienā gultā.
Šaušalīgi kompleksi un gribasspēks dala vienu krēslu.
Ticība labajam un bezcerīgas skumjas skatās vienas otras acīs.

Tam visam pa visu esmu es.
Nolādēta lieta, kas nezina, kur īsti iederās manas emocijas.
Kā atdalīt emocijas pareizi no loģiskās domāšanas un vienkārši kļūt par cilvēku.
Labu cilvēku ar stipru personību.
Bet es jūtos kā saplēsts priekšmets, kurš ir salīmēts atpakaļ kopā simtiem reižu.
Protams, sākotnējo formu atgriezt nav iespējams.
Reizēm šķiet, ka dzīvības trauks ir pārvērties robotā, reizēm zombijā, kas nespēj parunāt, bet redz un dzird, kas apkārt notiek.
Šausmas pārņem aizdomājoties, vispār.

Katru dienu es cīnos ar sevi, lai smaidītu, priecātos un tiektos uz mēŗkiem.
Beigu beigās, katru vakaru tāpat nonāc pie domas, kāda jēga...
un man nevajag lekcijas, vai atbildi uz šo jautājumu, jo es jau zinu, zinu katru iespējamo atbildi un lekciju, to visu esmu dzirdējusi
lasīju un secinājusi savā galvā.

Viss šis sūds manā galvā ir patiesībā viena iemesla dēļ.
Un šis iemesls ir kāds, kurš šobrīd atrodas mentālā iestādē.
Pagaidām viss ar to ir jauki, bet kas būs, kad nebūs vairs šīs mūra sienas un ārsti apkārt, kas pieskata katru kustību?

Zinu,zinu, ka tā nav lielākā dzīves problēma, bet ko darīt, ka uzrodas kāds, kas tik ļoti iekustina sirdi
Manai sirdij ir bijis tik daudz damage, ka man besī, ka man ir sirds iekustināta, es palieku maza un gribu raudāt, jo man ir bail
Bail būt atkal un atkal sāpinātai, jo man nav sava dzīves partnera, jo neviens nespēj manī neko ieraudzīt mīlamu, jo neviena sirdi es nespēju iekustināt, jo mani vienkārši nemīl tā
un tas sāp, neizsakāmi, šausmīgi, briesmīgi sāp ;(
jo es ZINU, ka neesmu nemīlams cilvēks. es vienmēr cenšos dot maksimāli daudz mīlestības visiem.
Cenšos būt labs cilvēks, cenšos neizrādīt savas sliktās emocijas, cenšos būt labs draugs. un no sirds cenšos.
Mani priecē un uzlādē, kad citiem lieku smaidīt.
Tikai dažreiz arī manai dvēselei gribas pasmaidīt...