Mans rakstnieka gars mostas,bet rokas nespēj parakstīt šajā pilsētas steigā.
Tik ko gribas jums pavēstīt un tajā pat laikā neteikt neko,tik veikt piezīmes sev.
Dzīve tāda savādāka šķiet,kad savu prātu apzinies vairāk nekā jebkad.
Vakar tāda filozofiskā pasedēšana sanāca ar random cilvēkiem un manī pamodās iedvesmas vai pārdomu gars īsti nezinu.
Vienmēr jau visu var vienkārši uz pilnmēnesi norakstīt,bet nē