Ķirsu sveces smarža, tumšais alus un jaunas mūzikas meklējumi.
Perfekts vakar vienatnē.
Pēdējā laikā bieži tādi ir.

Kaut gan laiks ir izmainījis visu un visus, sirdī iekšā viss liekas un prāts atceras visu kā kādreiz bijis...
Dažreiz sāp, dāzreiz prieks par piedzīvoto.
Dažreiz gribas pagriezt laiku atpakaļ, dažreiz pagriezt uz priekšu un dzīvot tur tālumā.
Sen nekas nav rakstīts. Ne dzejoļi, ne stāsti, ne manas smieklīgās grāmatas turpinājums.
Smieklīgās, tāpēc, ka toreiz tas viss likās tik emocijām pārbagāts un vārdi bira paši no sevis, tagad, kad emocijas ir, nu tur kur tās ir. Vairs kaut kā nebirst tie vārdi un teikumi galvā uz visām pusēm. Tomēr tā ir liela māksla pašam sev atkal likt to visu piedzīvot (emocionāli) vēlreiz un ietērpt vardu un teikumu plūsmā tā, lai lasot vēļreiz uzjundī tās pašas emocijas.

Vakars iet uz beigām un tumšais alus tāpat.
Jūtos nostaļģiski. Nezinu, cik labi ir ar šo sajūtu iet gulēt, un kādi sapņi pēc tam rādās.
Salīdzinoši jūtos emocionāli stabilāk pēdējā laikā. :)
Kaut gan mazs velniņš dīdās un dīdās... ;)