| sirds tik pilna, pilna.. |
[11 Jan 2011|01:33am] |
pagājis nenormāi ilgs laiks, kopš esmu ko rakstījusi. Tagad modē dažādi jauni blogi, blogošana dažādās mājas lapās. Bet kad reiz atkal atnāca vēlme tāpat vien kaut ko uzrakstīt , tomēr paliku uzticīga tīņu gados iemītajai taciņai.
Vispār jau neteikšu neko. Tikai bija vajadzīga sajūta, ka esmu irakstījusi ko tādu, kas zemtekstā nestu visu to informāciju, kas sēž man iekšā, bet tā īsti nezinu uz kuru pusi un kam lai to laiž vaļā.
Butībā tam visam pamatā ir bailes. Lielas bailes. Labi, ka pieaugot esmu iemācījusies kaut nedaudz nedomāt par nepatīkamo, kas var (bet nenotiks) notikt. Pamanīju, ka to esmu iemācījusies tikai nesen. Bet es neticu. Neticu tam, no kā man ir bail. Tieši tāpēc tas arī nenotiks. Esot labi gaidīt ļaunāko, jo tad, kad uzzini, ka viss ir daudz labāk - ir divtik lielāks prieks,ka viss beidzies labi. un vari tikai pasmieties par to, kādas briesmu lietas biji sadomājis. Tā noteikti notiks.
Bet šobrīd.. es nedomāšu par tām bailēm.
Brīvdienu bailes beidzās pirmdien. Un kad gaidīju lavīnu, izrādijās, ka nebija nekā. Mana kļūda jau bija aizpeldējusi visumā un nebija atstājusi paliekošas sekas. Un re! Gaidīju pašu trakāko un rezultāta čiks vien bija! Tāpēc tāpat notiks arī ar manām šī brīža bailēm.
Man būtu nepieciešams apņemties murmulēt ( vai ko citu darīt, kas skaitās pareizi) mantras par to, ka viss tiešām ir un būs labi, ka manas bailes ir tikai izdomātas. Lai gan zinu, ka baidās arī viņa. Un tas sāp visvairāk.
Ir tā, ka nav bijis īsti laika apdomāt pagājušā gada beigas un šī gada sākumu. Tik vien, ka saprotu/nojaušu, ka viss ir bijis interesanti, neierasti un neparasti. Varētu teikt pat savādi. Rīt nokritīs pēdējais smagais akmens no pleciem un tad... tad! Tad es padomāšu un sakārtošu, padomāšu un palasīšu, un satikšos, un atpūtīšos. Un nebaidīšos!
Arlabunakti!
|
|
| patīkami |
[29 Jan 2009|09:25am] |
šodien, no rīta ejot uz darbu, ārā jau bija gaišs!
Tumsonība sāk pagaist! Un es beidzot ieraudzīšu saules gaismu arī darba dienās! :D
|
|
|
[17 Dec 2008|05:35pm] |
viena no lielākajām problēmām, kas man apgrūtina operatīvu riebīgā darba rakstīšanu ir tas, ka pati ļoti apzinos lielā ūdens daudzumu, ko leju! Bet, kaut kā mokos tālāk ar cerībām - ja jau esmu tikusi cauri līdz šim, tad gan jau...gan jau arī šoreiz!
vēl maz'bišķiņ un tad jau redzēs.
|
|
| mirklis patiesības. |
[03 Dec 2008|04:55pm] |
|
dirsā ar visu dziemsu grāmatu.
|
|
| arivederči. |
[21 Nov 2008|01:49pm] |
Ir dienas, kad sevī iekšā tā pavisam vienkārši nav pozitīvisma. Kad riņķī apkārt viss ir sasodīti labi, bet tevī sēž mazais nūģis, kas uz visu labo nospļaujas un īgņojas. Šādās dienās man ir žēl, ka nevaru pavisam vienkārši iziet no kabineta, aizbraukt uz mājām, ieritināties segā pie tv un darīt neko.
Jap..šodien ir šī nelāgā diena! Galva sāp, iekšējā pašsajūta ir nožēlojama. Visu šo paspilgtina arī tas, ka ir jārāda mākslīgais smaidiņš, jo citiem gar manu nūģismu nav nekādas daļas. Kā arī lielais mīnuss ir, ka nav vecā darba, kur patiešām varēja darīt neko. Te – nē! Man vienkārši (tik pat vienkārši, cik vienkārši nav pozitīvisma) ir jāstrādā!
Skaitu stundas, lai pacienātu ar banālo, bezpersonisko, pienākuma kūciņu un (atvainojos par rupjību) pistu mājās!
Jā..piedzerties, nopīpēties, izlamāties un izraudāties šodienai piestāvētu uz visiem 100%.
Bet rīt ir jābūt labāk! Tā pavisam vienkārši ir jāpārdzīvo šī diena!
basta.
|
|
| lielā sāpe |
[20 Nov 2008|11:37am] |
|
NEMĀKU RUNĀT.
|
|
| basta. |
[19 Nov 2008|01:52pm] |
|
grūši.
|
|
| prāts saprot...bet |
[12 Nov 2008|01:54pm] |
kā lai iemācās paklusēt?
nu par daudz...daudz par daudz es runāju!!!!
|
|
|
[31 Oct 2008|03:03pm] |
Pēdējā darba diena iekš PVP!
Pirmdien pirmā darba diena iekš FPP!
Nekad mūža nebiju domājusi, ka tā būs!
Bet kā ir - tā ir labi!
|
|
|
[24 Sep 2008|10:54am] |
vispār jau žetons man.
šoden tieši mēnesis kā smēķis nav likts pie lūpām.
ar visu "man nav atkarības, tikai dažreiz kompānijas pēc" nav nemaz tik easy. Tās kompānijas jau ir daudz un bieži.
Sīkums..bet labs sākums.
|
|
|
[18 Sep 2008|09:05pm] |
|
ir dīvaini, ka es neesmu tur, kur noteikti būtu, ja tas notiktu pirms gada. jeb - es, kas biju es pirms gada, šovakar noteikti būtu tur. nezinu vai man patīk vai nē, tas, ka tā mainās uzskati/prioritātes/vēlmes. protams, "izaugšana" ir tikai vēlama...bet es vēl šaubos vai tieši tā gribu.
|
|
| lalalaaa... |
[02 Sep 2008|02:01pm] |
|
Viss ir tieši tā kā ES vēlos...
|
|
|
[14 May 2008|07:37pm] |
|
ilgi,ilgi negribu vairs čirkainus matus.
|
|
|
[22 Apr 2008|03:11pm] |
|
ļoti,ļoti gribu pabraukāties ar riteni.
|
|
|
[20 Apr 2008|03:36pm] |
|
mans kiš miš.un man patīk!
|
|
| apvārsnis. |
[11 Apr 2008|02:01pm] |
* es nevarētu dzītvo viena. ja nu vienīgi pēc šobrīd esošās garlaicības, vientulības sajūtas, neseko pieradums, kad vairs nemani, ka dzīvo viens. bet tādu sajūtu nemaz negribu. man patīk, kad apkārt čum un mudž vai vismaz kāds viens, kaut kur blakus istabā rosās. Protams, ir reizes, kad pamatīgi apnīk, bet man pietiek ar pāris dienu/nedēļu attelpu, padzīvojot vienai...lai saprastu, ka ilgi es tā nergibu.
*iecirst durvīs pirkstu ir ļoti sāpīgi, nudien. Itsevišķi, ja ir dzlezs durvis. Un lielais pārsteigums man bija pašai par sevi, kad pēc pirksta apārstēšanas, uznāca reibonis un nebija tālu līdz ģībonim. Parasti asinis mani tā neietekmē.aaa..un tagad man ir zaļš pirksts :D p.s. asiņošanu ļot ātri aptur jods.
* ja neraud tad, kad vajadzētu...tad sanāk raudāt tad, kad vajadzētu vismazāk...jo tas "trauks" pildās un kaut kad iet arī pāri malām.a žēl.
* mani laikam ēd nost darbs. Neskatoties uz to, ka te ir jauki!
* lai arī cik haotiska es nebūtu, esmu pārliecinājusies, ka apkārt man tomēr vajag kārtību. drīz tāda būs. darbi beigušies, atliks vien visu sakārtot pa smuko.
* gaidu darba dienas beigas - ļoti.
|
|
|
[07 Apr 2008|10:33pm] |
|
riebjas, ka viens sīkums var nosist visu pozitīvo.
|
|
|
[07 Apr 2008|02:34pm] |
|
lēnām, bet nāk. miers.
|
|
|
[05 Apr 2008|07:57am] |
|
ir dīvaini. bet ne īsti slikti.
|
|
| standarts. |
[03 Apr 2008|02:20pm] |
man ir savs darba pulkstenis - ja man sāk nākt miegs, tātad ir ap pl. 14
un tā ir katru dienu!
|
|