Kiborga atmiņas
« previous entry | next entry »
27., Okt.2009 | 05:50 pm
Fonā: Reinšteins - Es tevi atceros
Rīta pirmās domas.
Kas notiek? Kāpēc es guļu drēbēs? Kas man zvana? Kaut kas te nav labi.
Es pamodos. Jo mani neviens neizģērba. Gatis no apakšstāva. Jap, nav gan.
Tikai tad es sapratu, ka vakar noteikti piedzēros. Un es piedzēros ne tā kā parasti, bet gan trakāk, jo parasti es visu atceros. Ok, dažreiz ir variants: "tut pomņu, tut ņe pomņu", bet pārsvarā viss vienmēr ir skaidrs kā diena Turcijā un dzidrs kā minerālūdens veikala plauktā. Tātad, pirmais, ko daru ir pieceļos un uzvelku zeķes, aha, tās man bija novilktas. Pieceļos kājās un mani grūž kāds uz malu, tas ir neredzamais Jēkabs. Ā, nē, nav gan, tas esmu es vēl joprojām ar pietiekoši lielu alkohola koncentrātu asinīs. Nokāpjot lejā pa kāpnēm, izdzirdēju draugu ritmiskos aplausus, kas neliecināja par to, ka vakar es laikus aizgāju gulēt un kontrolēju savu ķermeni un runasveidu. Draudzīgā kompānijā, aptuveni guvu galvenās atziņas par vakaru - ballīte izdevusies. Pakāpeniski sāku domāt, kad tad īsti pārtrūka man tā lente kinofilmai, tas man izdevās, pēdējais ko atceros, sēdēju uz krēsla un runājos ar pāris meitenēm. Tālāk gan nē. Bet varu pateikt, ka bez litra (tā man teica) šņabja, dejām un vienkārši "gudrām" runām, es neiztiku.
Man pat ir bildes un viens video(!!!), kur es figurēju ap četriem rītā, bet es pat nevaru atcerēties neko no šīm vizuālajām bildēm, tas ir kaut kāds ārprāts. Es patiešām nezināju, ka esmu uz ko tādu spējīgs, tā piedzerties, lai neko neatcerētos.
Es neesmu spējīgs aprakstīt, kāda ir tā sajūta, kad no rīta neko neatceries, pat ne vienu pašu momentu, nekā. Tukšums. Vismaz draugi iepazīst mani no citas puses, maybe tas ir labi. Es tā sevi mierinu ik pa brīdim, bet nevienam neiesaku ko tādu piedzīvot.
Visšokējošākais fakts par šo manu brīnumizrādi ir tas, ka man nebija paģiru. Es pamodos svētdienas rītā un nejutu neko, kas liecinātu par galvassāpēm vai sausumu mutē. Visu dienu jutos nedaudz "ne savā ādā", bet tas laikam tāpēc, ka asinīs vēl bija nedaudz alkohola. Svētdien man vēl bija futzāla spēle, kurā gan es piedalījos tikai nedaudz, bet katrā ziņā, pats es nejutu, ka iepriekšējā dienā(naktī) būtu pielējis sev pilnu organismu ar alkoholu.
Smieklīgi ir arī tas, ka ar komandas biedriem norunājām tieši sestdien, ka vairs neballēsimies pirms spēlēm, jo tas kaitē tomēr spēlēšanai. Sanāk, ka es nosvinēju šo vienošanos, kek.
Bet tagad 4 ieteikumi, kurus ievērojot, ir liela iespēja, ka nākamajā rītā jūs nebūsiet pārsteigti, ka neko neatceraties.
1. Neņemiet līdzi uz ballīti bārmeni.
2. Neļaujiet viņam izvēlēties dzeramo, it īpaši, ja viņš saka: "O, šis būs garšīgs kopā ar šo un šo!"
3. Ballītē nedzeriet visu pēc kārtas, ko jums dod.
4. Neatceros.
Ok, ir vēl viens! Nekad nesmejaties par bārmeni, kurš pagātnē piedzērās līdz pilnīgai grīdas lupatai un nākamajā dienā nekā neatcerējās. Zinat kāpēc? Jo tas var atgadīties ar jums, it īpaši, ja viņš ir atriebīgs.
Bet man piedzerties sanāca nejauši, tāda plāna man nebija, viss notika spontāni. Paldies visiem, kas palīdzēja sasniegt manu antirekordu! Es to ļoti, ē, nezinu.
P.S. Reinshteinam beidzot dziesma, kura man patīk, pirms tam likās, ka viņam nesanāk dziedāt.
P.p.s. "meteorīts" & vantinieks liecina tikai par to, ka problēma sabiedrībā pastāv.
Rīta pirmās domas.
Kas notiek? Kāpēc es guļu drēbēs? Kas man zvana? Kaut kas te nav labi.
Es pamodos. Jo mani neviens neizģērba. Gatis no apakšstāva. Jap, nav gan.
Tikai tad es sapratu, ka vakar noteikti piedzēros. Un es piedzēros ne tā kā parasti, bet gan trakāk, jo parasti es visu atceros. Ok, dažreiz ir variants: "tut pomņu, tut ņe pomņu", bet pārsvarā viss vienmēr ir skaidrs kā diena Turcijā un dzidrs kā minerālūdens veikala plauktā. Tātad, pirmais, ko daru ir pieceļos un uzvelku zeķes, aha, tās man bija novilktas. Pieceļos kājās un mani grūž kāds uz malu, tas ir neredzamais Jēkabs. Ā, nē, nav gan, tas esmu es vēl joprojām ar pietiekoši lielu alkohola koncentrātu asinīs. Nokāpjot lejā pa kāpnēm, izdzirdēju draugu ritmiskos aplausus, kas neliecināja par to, ka vakar es laikus aizgāju gulēt un kontrolēju savu ķermeni un runasveidu. Draudzīgā kompānijā, aptuveni guvu galvenās atziņas par vakaru - ballīte izdevusies. Pakāpeniski sāku domāt, kad tad īsti pārtrūka man tā lente kinofilmai, tas man izdevās, pēdējais ko atceros, sēdēju uz krēsla un runājos ar pāris meitenēm. Tālāk gan nē. Bet varu pateikt, ka bez litra (tā man teica) šņabja, dejām un vienkārši "gudrām" runām, es neiztiku.
Man pat ir bildes un viens video(!!!), kur es figurēju ap četriem rītā, bet es pat nevaru atcerēties neko no šīm vizuālajām bildēm, tas ir kaut kāds ārprāts. Es patiešām nezināju, ka esmu uz ko tādu spējīgs, tā piedzerties, lai neko neatcerētos.
Es neesmu spējīgs aprakstīt, kāda ir tā sajūta, kad no rīta neko neatceries, pat ne vienu pašu momentu, nekā. Tukšums. Vismaz draugi iepazīst mani no citas puses, maybe tas ir labi. Es tā sevi mierinu ik pa brīdim, bet nevienam neiesaku ko tādu piedzīvot.
Visšokējošākais fakts par šo manu brīnumizrādi ir tas, ka man nebija paģiru. Es pamodos svētdienas rītā un nejutu neko, kas liecinātu par galvassāpēm vai sausumu mutē. Visu dienu jutos nedaudz "ne savā ādā", bet tas laikam tāpēc, ka asinīs vēl bija nedaudz alkohola. Svētdien man vēl bija futzāla spēle, kurā gan es piedalījos tikai nedaudz, bet katrā ziņā, pats es nejutu, ka iepriekšējā dienā(naktī) būtu pielējis sev pilnu organismu ar alkoholu.
Smieklīgi ir arī tas, ka ar komandas biedriem norunājām tieši sestdien, ka vairs neballēsimies pirms spēlēm, jo tas kaitē tomēr spēlēšanai. Sanāk, ka es nosvinēju šo vienošanos, kek.
Bet tagad 4 ieteikumi, kurus ievērojot, ir liela iespēja, ka nākamajā rītā jūs nebūsiet pārsteigti, ka neko neatceraties.
1. Neņemiet līdzi uz ballīti bārmeni.
2. Neļaujiet viņam izvēlēties dzeramo, it īpaši, ja viņš saka: "O, šis būs garšīgs kopā ar šo un šo!"
3. Ballītē nedzeriet visu pēc kārtas, ko jums dod.
4. Neatceros.
Ok, ir vēl viens! Nekad nesmejaties par bārmeni, kurš pagātnē piedzērās līdz pilnīgai grīdas lupatai un nākamajā dienā nekā neatcerējās. Zinat kāpēc? Jo tas var atgadīties ar jums, it īpaši, ja viņš ir atriebīgs.
Bet man piedzerties sanāca nejauši, tāda plāna man nebija, viss notika spontāni. Paldies visiem, kas palīdzēja sasniegt manu antirekordu! Es to ļoti, ē, nezinu.
P.S. Reinshteinam beidzot dziesma, kura man patīk, pirms tam likās, ka viņam nesanāk dziedāt.
P.p.s. "meteorīts" & vantinieks liecina tikai par to, ka problēma sabiedrībā pastāv.