Šis ir ne vien ļoti interesants novērojums, bet arī ļoti uzrunājošs. 23 gadu laikā, kopš ar to nodarbojos, šad tad pamanu, ka mani tulkojumi ir kā robotam, bez dzīvības, plikas gramatikas konstrukcijas, un nezinu, vai tas ir titru formāts un bargie redaktori, kas cīnās par maksimālu neitralitāti, vai arī mana domāšana, kas uz visu skatās kā uz potenciālu teikumu, titru vai virsrakstu. Un jaunrade vispār ir paralizēta, jā. "Tā grāmata, ko es reiz uzrakstīšu," ja līdz pusmūžam nav tapusi, tad nez vai jebkad radīsies.
Nu bāc, drūmas pārdomas tu te aktualizē.