|
[3. Jul 2006|09:40] |
esmu iestigusi kautkur starp prātu un jūtām un man jau liekas, ka tam visam nav ne vainas |
|
|
|
[3. Jul 2006|09:49] |
un vakar bija burvīgs vakars. vispār jau kāds trešais šovasar. ar cilvēkiem un lēno laiku, labi smaržojošo gaisu, par tūkstoš kārniņiem un kanādas dolāru, par tautastērpu pirmsjā skolas dineā, kad visa klase ir parastajās drēbēs, par stiprajām sievietēm nāk miegs un pacietība.
ā vēl kas, Ļoņkam Viļakā govs nomirusi. it kā vetārste neesot laikus reaģējusi. A Ļoņks nevar ilgi izturēt bez govs, gāja un sameklēja jaunu. Ļoņkam nākmagad būs 75. Kādreiz viņš dziedāja korī un piedalījās visos dziesmu svētkos, tagad mazliet pakurls. Vienmēr brauca no Viļakas uz Rīgu un mūs apciemoja. Visas bērēs ceļas un saka tostu par aizgājēju. tā viņam goda lieta. vēl viņam ir milzīga bišu drava un liela labestība |
|
|
|
[3. Jul 2006|10:33] |
un tad vēl saktījos uz Andreju un Venereandu, ka viņi joporojām ir iemīlējušies |
|
|
|
[3. Jul 2006|14:55] |
viena vienīga ballīte, kā vakar sāku tā izskātās visu nedēļu dzīvošu vieglā reibumā |
|
|
|
[3. Jul 2006|14:57] |
nopirku saules brilles. kolēģe smejas, ka iesauļošu caurumiņu virs deguna |
|
|
|
[3. Jul 2006|15:02] |
Uzdāvini man šo pasauli čukstus –skaļu es to vairs nevaru izturēt. To vispompozāko runu, to visdārdošāko ielu – lai viņa pamēģina izčukstēt...
Uzdāvini man vienu piemirstu, mīļu vārdu, kaut ko pavisam bez nozīmes, kaut ko tik nenozīmīgu kā lapas balsi, kas decembrī turas pie plika zara.
Māris Čaklais |
|
|
|
[3. Jul 2006|15:03] |
un man liekas, ka tas sēri raustās |
|
|
|
[3. Jul 2006|15:13] |
milzīgs krusta kalns tie ceļamkrāni pāri pilsētai |
|
|
|
[3. Jul 2006|17:46] |
transcilvēks |
|
|