| |
[3. Jul 2006|15:02] |
Uzdāvini man šo pasauli čukstus
–skaļu es to vairs nevaru izturēt.
To vispompozāko runu,
to visdārdošāko ielu –
lai viņa pamēģina izčukstēt...
Uzdāvini man
vienu piemirstu, mīļu vārdu,
kaut ko pavisam bez nozīmes,
kaut ko tik nenozīmīgu kā
lapas balsi, kas
decembrī turas pie plika zara.
Māris Čaklais |
|
|
