| |
[24. Maijs 2006|09:12] |
nu lūk, esmu atguvusi pozitīvo solidaritātes sajūtu, ka pasaule tomēr šad tad sadodas rokās un, ka sabiedriskais transports nav tikai stumgruudlienpriekshaaa. vakar pēc teātra skrēju uz autoostu. nokavēju autobusu, bet dispičere, kas sēz tajā baltajā, apaļajā mājiņa, redzēja, ka skrienu un izskrēja no savas vietas apstādināt busu. es jau biju zaudējusi cerību, nu redzu, ka tas autobuss tur stāv, bet neierubīju fišku, ka manis dēļ. a dispičerīti tik kliedz un māj, lai skrienu. šoferis, man liekas arī īsti neierubīja fišku.
/
teātris bija labs. andris, sanita un 2.autobusa šoferis. mani sākuši vajāt ārzemju latvieši. |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|10:23] |
|
lillā ceriņu vālītes, lakstīgala, viegla krēsliņa, smaržo. lūk, man nemaz negribās pārcelties kautkur. visi iemesli nāk no zemes, gaisa un ūdens. krustoju ceļus ar mazu mīļu gliemezīti |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|10:55] |
|
vopšem, ciba nemaz nav tikai virtuāla kopiena |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|10:58] |
|
drausmīgi iepatikās, pasūtīju divas biļetes. atkal uz teātri. vedīšu savu smuko omu uz teātri. pirms tam uztaisīšu ekskursiju uz savu darba vietu, protams, ja viņa gribēs. izvizināšu ar liftu |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|13:31] |
|
biju pusdienās ar smuko agnesīti. plānojam tusēties pēc izlaiduma vai aizstāvēšnas. satikām īrisu. mārcim piedzimuši dvīņi. tagad smirdu pēc ēdnīcas |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|14:11] |
|
nāk vestule lēnām no Asīzes sasvīdušām kājām |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|14:54] |
|
esmu sākusi vingrināties klusajās, inertajās pašizpausmēs. tikai nesaprotu vai tās ir inertas, jo klusas, vai arī klusas, jo inertas |
|
|