|
24. Maijs 2006|09:12 |
nu lūk, esmu atguvusi pozitīvo solidaritātes sajūtu, ka pasaule tomēr šad tad sadodas rokās un, ka sabiedriskais transports nav tikai stumgruudlienpriekshaaa. vakar pēc teātra skrēju uz autoostu. nokavēju autobusu, bet dispičere, kas sēz tajā baltajā, apaļajā mājiņa, redzēja, ka skrienu un izskrēja no savas vietas apstādināt busu. es jau biju zaudējusi cerību, nu redzu, ka tas autobuss tur stāv, bet neierubīju fišku, ka manis dēļ. a dispičerīti tik kliedz un māj, lai skrienu. šoferis, man liekas arī īsti neierubīja fišku.
/
teātris bija labs. andris, sanita un 2.autobusa šoferis. mani sākuši vajāt ārzemju latvieši. |
|