| |
[9. Aug 2006|10:08] |
|
jocīgais korpulentais vīrietis, kurš spēlē mežragu simfoniskajā orķestrī un vienmēr stājas verbālos sakaros ar tiem, kas gaida autobusu, autobusa šoferi un tā. nu labi, es laikam nezinu nevineu, ar kuru viņš pieturā nav mēģinājis uzsākt sarunu, bet šorīt beidzot viņš satika normālu cilvēku, ar ko parunāt, nevi mūs - parastās rutinizētās piepes, kas kļūst neprātā intravertas pret tiem, kas īsti neliekas simpātiski. sieviete arī bija mazliet jocīga, jo staigāja šurpu turpu. bet bāc, autobusā viņi abi apsēdās balkus un uzreiz sāka runāties, jokoties un koķetēt. sieviete kāpjot ārā resnajam vīrietim novēlēja jauku dieniņu. vot tā laikam satiek īsto, ja |
|
|
