Pat dienās, kad liekās ,ka dzīve mirusi smird
Pacel rokas, satver zvaigznes, kas tev virs galvas mirdz
Redz, dzīvē pēc būtības Tiek sūtītas šīs grūtība
Spēle jau ir godīga, tikai kārtis ir sūdīgas
Bet tas tā ir iedalīts, lai tu tiktu Rūdīts
Caur sūdiem rokoties atrastu savu būtību
Es Sapņoju tā it kā dzīvotu mūžīgi
Bet dzīvoju tā it kā mirtu jau tūlīt
Es nekad neesmu vēlējies labākas dienas
Jo pēc smagākas dienas ir tikai saldāks miegs
Māksla dzīvot ir tikai spēja saprast savas kļūdas
Un satvert savu sapni, kad tas rutīnā zūd
Naids un agresija mūsu vēnās ātri plūst
Jāmāk to attīrīt pirms tas par indi šādi Kļūst
Mūs var tikai glābt patiesība, pacietība un griba
Pasaule pieder tiem, kas par to kaut ko zina
Tāpēc pacel balsi un kliedz līdz pasaule tevi dzird
Pacel rokas, satver zvaigznes, kas tev virs galvas mirdz