Matos stārķa spalva, uz rokas Ivo zīmēts enkurs, grauzu saulespuķu sēkliņas, kamēr Mex savāca telti. Vecos vainadziņus sadedzināju, jauno pazaudēju apmēram ap to pašu brīdi, kad pazuda puse no sākotnējās kompānijas, pa ceļam uz mājām smējos par brāļa paģirām un Ivo divi sastrādātā atstāstu. Paģiru zupa neder, ja paģirainajai personai tā trīc rokas, ka karoti nevar noturēt. Cepu desiņas maizīšu pannā un jūtos kā pilsētniece. Jāpaguļ mazliet.

Man ir labi.

Arī tad, ja tev nav.

Viss bija kā vajag. Par spīti dusmām par to, ka šis ir jau otrais mans izlaidums, uz kuru brālis ierodas, bet nespēj nosēdēt līdz beigām un tāpēc nav klāt, lai mani apsveiktu, no regrets. Kad sākām svinēt, pārgāja.
Tematiski, kā kultūras akadēmijas absolventes, mēs ar Elizabeti grauzām saulespuķu sēkliņas un klausījāmies tādus šedevrus kā Topmodele. Bija arī alus dzeršana uz foršākā jumta Rīgā un rožlapiņu šņabis, kas garšoja pēc odekolona un kura plastmasas pudeles iepakojums nebija veikalā Minemu darījis aizdomīgu.
Pēc tam viss kā parasti - daudz mīlestības un dejas līdz rītam. Mēģinājumi neaizmigt vilcienā un nepamosties Slokā. Nokliegta balss un pamošanās šodienas vakarā.

Sēžu mājās ar Vonnegūtu, Pračetu un Gaimanu. Pēc vairākām foršām dienām ar vairākiem foršiem cilvēkiem kaut kas noklikšķējis. Now it’s me that needs some fixing. Slīcinos literatūrā un gaidu kad pāries.

Nu jau dažas dienas man ir bakalaura grāds. Ja neskaita "lol, kā viņi atļāva man pabeigt to iestādi?!" pārsteigumu, nekas būtiski nav mainījies. Tikai tāds atvieglojums, kuru ātri vien nomainīs izmisums par to, ko darīt tālāk. That reminds me, sākuši nepatikt cilvēki, kas mani pratina par nākotnes plāniem.
Nevaru atrast grāmatu, kas uzrunātu, prātā nāk vienīgi Pračets, bet kaut kā līdz Jurim jau kuro dienu netieku.Jāmēģina šodien no Dubultiem izsist Vonnegūta "Māti nakti".

Kā lai saņemas sevi nodot labprātīgā verdzībā?

Atkal jaucos pa svešiem vājprātiem. Trauslas būtnes mēs esam.
Dēmonu slāpes, melni kaķi,beigti zīdaiņi, lāpstas un šķēres, dzīvi aprakti cilvēki,sievietes, kurām mērkaķi nokož sejas, pie dzīvības mākslīgi uzturēti mirušie, sekss ar šampanietī mērcētām sievietēm. Un tas darbs vienalga ir garlaicīgāks kā izklausās.

"Tikties ar nāvi garām pagāja cilvēks, kas mīlēja dzīvi."
Austra Skujiņa

Ap desmitiem zvanīja mamma. No Jura telefona, jo viņas izlādējies. Teica, ka dzīva un lai es neuztraucoties, būšot mājās ap pusnakti. What is it, opposite day?

Izlaidiet mani no šitās bakalaura elles!

Baroju konjaka krāsas suni ar mandelēm.

Ļoti gribas kaut ko tādu dzīvi skaidrojošu, dziļu un emocionāli ģeniālu uzrakstīt pēc tās dvēseles šķīstītavas, kurai mani šovakara stāsts cauri izveda. Bet es atturēšos.

Tikai iesaku visiem, kam ir izpratne par būtisko, aiziet uz Dailes teātra "Amadeju".

"Tu esi personificēta dekadence, pārsmalcinātas kultūras vārgais zieds - krāšņs, apreibinošs."

Ivande Kaija

"Bet vai Tu pazīsti kādu, kurš patiešām no sirds var pateikt, ka viņa plusiem nav mīnusu?"

Nepatīk man šitās neeksistences nedēļas. Viss uz hold, uz pauzes.

Pēc tā, kad ar superlīmi centos salipināt atpakaļ iekšā galvaskausā smadzenes, esmu pārstājusi redzēt sapņus.

Viņš guļ ar polieti.

Ieva teiktu, ka man čuras galvā. Saskaņā ar jaunizveidoto faktu vācelīti, pret to palīdzot fiziskas aktivitātes.

Varbūt pēc divām nedēļām.

- Kāpēc Tu esi nelaimīga?
- Nu kā, tāpēc, ka neesmu laimīga.

Noderētu uz pāris stundām franču valodas zināšanas. Lasīt Bodlēru krieviski tomēr ir nepatīkami.


Visādi citādi šodiena ir saulaina. Everybody's free to wear sunscreen.

Vakar "pa mierīgo" līdz sešiem rītā. Sakrājusies bija vajadzība izdancoties, citādi visādas vēlmes uz galdiem mierīgos pasākumos kāpt. Ja neskaita nekautrīgus tūristus, kuriem dikti patīk mani mati un mugura, tas bija tieši tas, ko man vajadzēja. Tagad kļūstu garlaicīga un ieslēdzos četrās sienās ar savu neuzrakstāmo bakalaura darbu.

Dzīvoju friends zone. Fantastiski. Ar ko lai guļ?

[17:41:43] Ilva: man šķiet, ka tā notiek ar laimīgiem cilvēkiem
[17:42:03] Ilva: like, man nevajag akadēmiskos sasniegumus, lai justos piepildīti
[17:43:33] monta: man liekas, ka akadēmiskajos, tā pat kā karjeras sasniegumos, piepildījumu gūst tikai ļoti ... sad persons...

Tikai mēs te spēlējam tā:
Divreiz divi ir pieci
Vai pat seši.

- Eduards Aivars

- And it was fun, fun, fun
When we were drinking
It was fun, fun, fun
When we were drunk


Tas tikai lai es neaizmirstu, ka indēties var arī ar grāciju. Un absintu.

COFFEE - DO STUPID THINGS FASTER WITH MORE ENERGY