Viss bija kā vajag. Par spīti dusmām par to, ka šis ir jau otrais mans izlaidums, uz kuru brālis ierodas, bet nespēj nosēdēt līdz beigām un tāpēc nav klāt, lai mani apsveiktu, no regrets. Kad sākām svinēt, pārgāja.
Tematiski, kā kultūras akadēmijas absolventes, mēs ar Elizabeti grauzām saulespuķu sēkliņas un klausījāmies tādus šedevrus kā Topmodele. Bija arī alus dzeršana uz foršākā jumta Rīgā un rožlapiņu šņabis, kas garšoja pēc odekolona un kura plastmasas pudeles iepakojums nebija veikalā Minemu darījis aizdomīgu.
Pēc tam viss kā parasti - daudz mīlestības un dejas līdz rītam. Mēģinājumi neaizmigt vilcienā un nepamosties Slokā. Nokliegta balss un pamošanās šodienas vakarā.