Nu jau dažas dienas man ir bakalaura grāds. Ja neskaita "lol, kā viņi atļāva man pabeigt to iestādi?!" pārsteigumu, nekas būtiski nav mainījies. Tikai tāds atvieglojums, kuru ātri vien nomainīs izmisums par to, ko darīt tālāk. That reminds me, sākuši nepatikt cilvēki, kas mani pratina par nākotnes plāniem.
Nevaru atrast grāmatu, kas uzrunātu, prātā nāk vienīgi Pračets, bet kaut kā līdz Jurim jau kuro dienu netieku.Jāmēģina šodien no Dubultiem izsist Vonnegūta "Māti nakti".

Kā lai saņemas sevi nodot labprātīgā verdzībā?