"Cilvēks ir labs, jo baidās. Ja nebaidītos, cilvēks būtu ļauns"
"Filosofija nav spējīga atrisināt neviena cilvēka praktiskās problēmas"

Vakar pirmo reizi mūžā izgāju datorspēli (ļoti ar sevi lepojos), šodien līdz asarām smejos par draugu sadistu stāstiem par sāpīgākajām reizēm, kad gadījies sasist ķermeņa vārīgāko vietu. Brālis pilnīgi noteikti uzvar ar smieklīgāko stāstu un mēs ņirgājamies par viņa potenciāli traumētajiem bērniem. Nekā svēta.
Ieva nopirka Spirte par 69 santīmiem un žīdojas. Pēceksāmena eiforijā noķertais reibums izgājis, bet vakars burvīgs. Forši man tie draugi.

Zināmas problēmas ar koncentrēšanos. Un apkārtējie apstākļi neko neatvieglo (visticamāk, es meklēju uz ko novelt vainu) - nu jau pāris dienas konsole droši guļ uz grīdas blakus datoram pilnīgi rokas stiepiena attālumā, laipni draugi joprojām arī bez uzaicinājuma iedomājas atvest alu, bet korporatīvā kultūra svešavalodā joprojām tikai stimulē vēlmi iedzert. Pirms filosofijas kļūšu neciešama.

Esmu pasaulē labākais students! Vakar totāli aizrāvos, sagatavojot prezentāciju uz rozā fona šodienas vēstures eksāmenam, ka pavisam aizmirsu, ka bez tā vispār jau vēl paredzēta ekonomikas ieskaite :)

Brālim noriebies jaunais Mensona disks, tāpēc klausos to, kad viņa nav mājās. Kaut kas ļoti atbilstošs. Vajadzīgs. Mans.

Rīt visi dzīvos ilūzijā un pārliecībā, ka perfekti pārzinu spāņu valodu.

[21:21:35] Ieva says: Anna: Es nebūšu blondīne! Bet, ja būšu, tad tāda kā Ilva. Ģērbšos melnā un man būs tādi gredzeni.

Dīvaina diena. Mēģināju pieradināt krāsas un pēcpusdienā sāka līt, solidarizējos ar divpadsmitajiem un arī rakstīju šodien angļu valodas eksāmenu, kurā kaut kā pamanījos apspriest to, ka bērni ir ļauni un mūsdienās tāda aktivitāte prasa daudz mazāk radošas izdomas, dabūju kurvīti no Jura, draugi uz profila bildes sakabinājuši zebras ar spārniem un playboy zaķus, vilcienā uzskrēju virsū sava " nekad neko" "vienmēr un mūžīgi" dāmai, Cālis skaipā ielicis tekstu "viena sniegpārsliņa vēl nav putenis, viena pudele vēl nav pjanka", brālis lasa jokus par blondīnēm un man pietrūkst uz sesijas laiku no mājas evakuētais xbox.

Lasu grāmatu, kuru pirms manis esi atdevusi bibliotēkai sasvītrotu.

(..) neskaitāmi, dažkārt pat tikko pamanāmi ir veidi, kādos jūtas iespaido un sabojā intelektu.

Frensiss Bēkons

"Ja mēs būtu radinieces, mūs arī noteikti sauktu par Māsīcām Nāvēm vai kaut kā tā, īpaši ņemot vērā ko Tu dari ar cilvēkiem."

Tie daži vīrieši, kurus pazīstu, nekam neder. Viņi viegli ļauj sevi piedzirdīt (viens gan vismaz to darot tiešām labi izskatās, kā vakar novēroja Zane) un pēc tam uz mani par to apvainojas. Es īsti neredzu iemeslu, galu galā es nekad tādu bezpalīdzību neizmantoju nekā nepieklājīgi.

Mēs pasākumam piešķīrām pašas savu tematiku.
Šņalami šņiers, šņesa, šņomāts, šņolists, šņasists, šņundzinieks, šņohas.

Mērīt alkoholā jau sen vairs nav stilīgi, tāpēc es tikai piefiksēšu, ka ir dažas interesantas jaunas informācijas druskas un mūžīgi atkārtotā apjausma, ka Latvija ir sasodīti maza. Nakts akadēmijā un rīts tajā Čaka ielas dzīvoklī.

Varbūt es kaut kādu attīstības ceļu eju no nepareizā gala, bet es tikai šodien, savos 21, atklāju zombiju šaušanas totālo burvību.

"Patīk patikt."

Zini, īstenībā temperatūras uztvere mainās pēc desmit minūtēm dzīšanās pa "Kapu ielu" tā, it kā tevi vajātu Sātans ar to bērnu sarakstu, kas netic mīlestībai, bet tic Mensonam. Ja no tās puses skatās, tīri silts šonakt.
Pilnmēness virs Lielupes un mazliet maģijas.


P.S. Brālim uz sejas uzzīmēts pimpis, ko jau trešo dienu nevar nomazgāt.

Es protot sātaniski smaidīt.

Vakar noslēdzu derības, kuru rezultātā, neatkarīgi no tā vai alokoholu pērku es vai Davids, 17. maijā daudziem cilvēkiem draud paģiras. Jo būs ne tikai ko dzert, bet arī par ko.

Vari mani kritizēt, varbūt citādāk dzīvot es nemāku. Varbūt negribu.

Totāli aizrāvos ar kleptomāniju Āfrikā.
" ...that rush you get when taking something that doesn't belong to you."

Tāds pavasaris, kad ledus uz ielām nekūst, mani salauž.
Es labprāt iemīlētos. Pa īstam un neapdomīgi. Kaut vai tāpēc, ka es nezinu kā tas ir un šobrīd man ir garlaicīgi.

Uz jūru mani neviens neved, tāpēc, nodrošinājusies ar zinātāju kompāniju, kāpu uz skrituļslidām un devos meklēt sausu asfaltu.

Pēdējā nedēļa bijusi aizdomīgi patīkama, tagad dzīvoju vieglās bailēs no nākamās. Līdzsvara būšana.