Delnas locītavu joprojām rotā zaļā "es uz vienu dienu" aproce, šovakar spēlē Dzelzs Vilks un man gandrīz žēl, ka neesmu tur ar telti, ka vakar iztrūka kaut kā, kas bija Alūksnē,esmu gandrīz apņēmusies matus neķemmēt vēl vismaz nedēļas divas, nav ne jausmas vai tas man piestāv, bet sajūta ir patīkama,pati esmu vairāk kā nesakarīga, nez' no kurienes cilvēki pēkšņi sākuši meklēt tikšanos ar mani un es vairs neprotu sadalīt savu laiku. Un es gribu, lai man nebūtu vienmēr kādam jāpierāda, ka man nav vienalga.