Friday, January 16th, 2009

Apriebās krāt plastmasu šķūnī kā tādam aptrakušam marsietim

Atradu slaveno BrizgasJāni un uzklupu:


"Tu esi "Zaļās brīvības" Jānis, vai ne?
Mani pazīt Tu nevarētu. Esmu tikai Tavus&Co rakstus lasījusi.
Sameklēju draugos, jo varbūt zināsi padomu.

Plastmasas šķirošana.
Mēs esam tāda diezgan zaļa ģimene, un labprāt šķirotu plastmasu. Izbūrāmies cauri visiem zaļā punkta lapā atrodamajiem noteikumiem, piezvanījām vēl uz Rīgas domi, tagad zinām, kura veida plastmasas šķiro un kuras ne. viss it kā štokos.
Bet dzīvojam privātmājā - un nav kur mest.
Labi, netālu ir daudzdzīvokļu māju rajons. Bet pagājšgad šķirojamos konteinerus no turienes aizvāca, tuvākie ir 3 km attālumā, un, tā kā mums mašīnas nav, nekādi līdz viņiem netikt.
Pagājšgad zvanījām domei, laikam vides komitejai. Viņi teica "teorētiski kaut kāds privātmāju kvartāls var kopīgi pasūtīt vienu šādu konteineru, bet praktiski tādi gadījumi nav bijuši. Ar kastīšu mājām ir vienkāršāk, tur vairāki var lūgt apsaimniekotājam un samest naudu - bet vairāk ir gadījumu, kad iedzīvotāji atsakās no šiem konteineriem, nevis pieprasa".

Vai Tu varētu kaut kā komentēt šo situāciju?
Ar cieņu - Linda."



Ņu, sēžam uz olām, gaidām, kas notiks..
(Leave a comment)

Līga

Šodien atbrīvojos no kārtējās lieko bērnu drēbju čupas.
Cik labi palika - no vienas puses. Cilvēks vēl paiku atnesa, turklāt tieši to, ko gribēju.

No otras puses, es šausmīgi gribu krēslus. Iesākumam normālus, pēc tam smukus. Kaut ko izdomāšu. Kauns.

Atkal bija iespēja saskarties ar normālu cilvēku. Izrādās, mana domāšana tik tālu no viņējās vairs nav.

Kaut kā liekas, ka līdz normālām smadzenēm ir tikpat km, cik līdz skaistumam.
mood: bouncy
music: Rammstein - Rosenrot
(Leave a comment)