Es Tevi atkal apburšu.... -

Nāk miegs. Tā sireāli, jo sēžu darbā, bet man šķiet, ka atrodos mājās, gultiņā, zem segas. Visu nakti murgoju par pašnāvībām - nu nē, ne savām, kaimiņos man taisa meksikāņu seriālu, līdz ar to vīrs 2x skrēja zvanīt pie durvīm un dauzīties, lai kaimiņiene ielaiž dzīvoklī, es savukārt zvanījos, bet pēc 10 zvana pati lēcu no gultas un domāju nesties lauzt durvis ārā. Un tad kaimiņpuiks ieskaipo, ka sazvanījies un viss ok. Kaut kāds sviests patiesībā, bet ko tik ar šitādu šantāžu nepanāksi - puiks atlikās no savām mājām pie druškas un es tā ceru, ka sakārtojās viņiem pasākums. Padusmojos, jo nu bāc, tas ir tik bērnišķīgi - ir pārāk daudz iemeslu dzīvot, lai sev darītu pāri. Nē, es laikam neesmu domājusi par pašnāvību, nu tobiš domājusi varbūt esmu, bet tīri teorētiski, es tak sevi pārāk mīlu :). Bet man šausmīgi bail no tādām lietām, jo atceros, kā pāris gadus atpakaļ puisis izlēca no dzīvokļa loga tādēļ, ka viņam nespīdēja aknu transplantācija valsts finansēto līdzekļu nogriešanas rezultātā. Un viņa sieva atrada šamo guļam uz asfalta. Un viņiem bija maza,mīļa peciņa- tas bij drausmīgi. Ziniet kā ir, kad telefons zvana ap 23:00 vakarā - tad parasti tās sliktās ziņas atnāk. Nu lūk, tāpēc esmu nervoza, neizgulējusies un visādi citādi ērcīga, pūcīga.
Un wowowowowow, tikko viesnīcas lobijā ienāca daaaaudz vīriešu formās. Kapteiņi un lidotāji, johaidī, no ārzemjiem. Es te gandrīz siekalu palaidu, čorts,stāv tieši pie mana skatloga, ohohohohooooo. Tas atsver smukā šveicara brīvdienu :D