(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Sep. 19., 2010 | 01:28 pm

Beidzot esmu mājās pēc 3dienu nīkšanas bērnu slimnīcā. Iemesls vienkāršs - mazā un caureja/vēdervīruss, kā rezultātā sistēma un negulētas dienas. Nu bet esam mājās, dzīvas, veselas un te priekšā cienītais ar pēdas kaula lūzumu - lazarete, vienvārdsakot, lazarete :D.

UPD> Izrādās, nevis parasts vēdervīruss, bet salmonella. Jej bogu, kur šito noķēra - nav ne jausmas :O


Bet stāsts par ko citu - šo dienu laikā no jauna iemīlējos vīrietī, ar kuru tik ilgi esam kopā. Nu vai nav burvīgi sagaidīt tēti, kurš bērnam vāra vistas zupiņu, sievai nes siltu kafiju un pīrādziņus. Sēž blakām stundām ilgi un spēlējās ar bērnu, kurš niķīgāks par niķīgu, zvana ik pa brīdim un interesējās, kā pašsajūta. Bērns starā un es - es arī kopā ar viņu. Priecājos un iemīlos, dusmojos un vienalga mīlu, bezbožna.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {5}

burberry

(bez virsraksta)

from: [info]burberry
date: Sep. 19., 2010 - 02:08 pm
Link

Arī es sev gribētu vīrieti, kurš par mani spētu parūpēties.

Atbildēt | Diskusija

burberry

(bez virsraksta)

from: [info]burberry
date: Sep. 19., 2010 - 02:09 pm
Link

parūpēties = pienest kafiju/tēju, uztaisīt brokastis, nevis tikai iešķiebt kārtējo naudas žūksni.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

daciiit

(bez virsraksta)

from: [info]daciiit
date: Sep. 19., 2010 - 02:19 pm
Link

Mnjā, un es jau sev pārmetu, ka patiesībā visu šito nenovērtēju, ka man vienmēr gribās kaut ko citu. Ka neko neizdara kā pienākās. Izrādās - izdara gan un vēl ar papildus bonusu. Tā teikt - mazie prieciņi :)

Atbildēt | Iepriekšējais