Es Tevi atkal apburšu.... -

„Reiz tu teici – tās sliedes, ko mēs atstājam citos cilvēkos, tās neizgaist...” Tas ir viens no citātiem filmā „Remember me”. Tā bija otrā filma, ko vēlējos noskatīties. Skaista, skumja un sāpīga. Gan vizuālā ziņā – galveno varoņu pāris man brīžiem šķita tik pazīstams, tik ļoti tuvs, tik ļoti bijis. Gan emocionālā – protams, ka bij skaidrs – nekāds happy end nebūs šai filmai, tomēr nu tik ļoti gribējās. Kaut kā pavilka uz to asaraino pusi tik ļoti, ka pēdējās 2minūtes asaras vienkārši straumītē lija. Nē, nu skaidrs, ka meklējot filmā kaut ko no sevis, to arī atrod, bet fragmentiem tas vienkārši varētu nogalināt. Mazliet vienkāršāk paņemot – es gribēju paraudāt, nu to arī izdarīju, bonusā paņemot sev vērtīgu atziņu – ņem no dienas, no momenta visu, jo nākamā momenta var arī nebūt. Neatkarīgi no tevis, no notiekošā apkārt, no iespējām, cerībām un vēlmēm. Veca kā pasaule, tomēr aktuāla. Jo vairāk tāpēc, ka esmu atbildīga ne tikai par sevi, bet vēl kādu. Kādu, kurš no manis ir atkarīgs līdz pat sīkumiem, vienlīdz ar savu esību apstiprinot to, kas es esmu.