Es Tevi atkal apburšu.... -

Ak tu piķis, acis sāka sāpēt no kompīš/televizora, nevar tak vienlaicīgi esejot un skatīties mūziku/olimpiādi/stulbus šovus. Tātad, kas jauns noticies. Ļaujiet padomāt, hmmm, laikam nekas tāds, nu tāāāāds nav. Joprojām nevaru attapties no tās bučošanās, tb, nedabučošanās - eh, ka gribējās zināt, kā tur būs un kas sekos :D. Bet tās jau ir nianses, ko nu tur daudz. Bērns šausmīgi nopietni lasa "Mans Mazais", nez, kaut ko labu atrada laikam, bet nu pārsvarīga seja un tiek izkliegti kaut kādi komentāri "par tēmu" droši ka :D. Un skan man "Jo medus lejā stāvētu, ja bite būtu lācis" - vienvārdsakot lieliska sestdiena mājsaimniecei uz pilnu slodzi. Jaaah.

Kaut kā pirms vakaros, nu tobiš naktīs aizveru acis, man prātā skraida daudz un interesanti pārdomu topiki, bet, neraža, parasti no rīta pamostoties, es tos jau esmu aizmirsusi vai arī atceros nepilnīgi un tad jau nav jēgas iegrimt šādās domās. Eh, ka nav govij salmi, ta nav.

Aaaa, atcerējos. Lūk, ja ir beidzies periods - es tevi mīlēju/tagad man sāp/ tagad liekās punkts/ man tevis pietrūkst - tad kas nāk vietā - es tevi ienīstu vai man uz tevi po***? Vai arī - liecies mierā sieviete un atslābsti?!? Vai varbūt jāskatās citā virzienā? Jo man šķiet, ka pavasarī iemīlēties ir forši un nepieciešami. Nē, nejaukt iemīlēties ar mīlestību - tas nav viens un tas pats. Vismaz man nav. Iemīlēties var kaut katru dienu, bet mīlēt - mūža garumā. Nē, nu labi, mīlu arī ģimeni, bērnu un melno meiteni - bet tā jau ir cita mīlestība. Ļoti ļoti mīlu savu vīru, tiešām, mīlu tā, ka bezbožna. Un tas taču man neliedz iemīlēties :)