Es Tevi atkal apburšu.... -

skrap skrap skrap. Un visu dienu šitā skaņa, kad pirksti skrien pāri klaviatūrai. Nē, es jau neko, patīk man rakstīt, tikai būtu laika vairāk - tad laistu tā, ka maz neliekas. Citādāk - te pamosties, brokastis, brokastis ar sīku, tad ir pāris daudz metru skriešana pa māju, visi sīkie darbiņi, nu trauki un tā tālāk. Tad ārā iešana, pirms tam ģērbšanās un visas citas sāpes :D. Iekšā nākšana, skriešana pa māju, lai atģērbtos, tālāk pusdienas, pusdienas ar sīku. Gulētlikšana un pāris mana miera stundas. Labi, samānījos - tas tur mainīgi no pusstundas līdz divām stundām. Tad es varu rakstīt un lasīt, un mācīties un darboties pie kompja vienvārdsakot :). Pēc tam ir celšanās un vakardaļa līdz vīrieša atnākšanai ir viens vienīgs spēļu periods. Nē, labojums, atnāk vīrene mājās, tad ir maisu izkrāmēšana, pārtikas ievietošana pa plauktiņiem. Tad gaidam vīrieškungu. Šis ierodās pusdeviņos, veras durvis, sīks vienkārši spiegdams iemetas tētim rokās un man ir miiiiieeeers. Uz kādu stundu, jo tad jātaisās čučēt :D. Nu sīkam, ne man :D. Hihi, uzrakstīju, izlasīju un padomāju - vot problēma, mājsaimniece atradusies :D. Bet nu ņemot vērā, ka visas dienas plus mīnus ir šitādas, tad kur te lai cilvēks atrod laiku rakstīšanai :). Nē, jūs man parādiet lūdzu :)!