Es Tevi atkal apburšu.... -

Man nav besis, bet ir tikai niknumiņš. Smagi jūtu, ka netikšu galā ar to darbu, ko esmu uzņēmusies, jo nevaru atrast neko sakarīgu par tām tēmām, kas man vajadzīgs :@. Nu tobiš kaut kādus elementārus tekstiņus, lai var taisīt copy paste un miers - uz to es esmu vienkārši izcila :D. Jā.

Bet ne par to. Parasti es kaut kā nepievēršu uzmanību tam, kas mani apsveic/neapsveic. Šogad izņēmuma kārtā apskatījos, kuri no man tuviem draugiem vai nu tādiem ilgiem paziņām to dara ķeksīša pēc vai tā no sirds. Bilance - pozitīva. Jo tie, kuri man tiešām ir mīļi un svarīgi - tie mani neaizmirsa, a par pārējiem - nu tas mani neuztrauc :)). Un parasti šādās dienās ir daaaudz interesantu pārsteigumu no tādiem sen neredzētiem, varētu teikt pat viegli piemirstiem cilvēkiem :)). Nē, ir tā, ka es pati cenšos neaizmirst tās jubilejas un ja esmu aizmirsusi, tad ir tikai 2 iemesli - vai nu es esmu slima, vai arī es neesmu pārliecināta par to, ka pareizi atceros datumus (šad tad sanāk pāris dienu nobīdes :D). Un otrs variants - acīmredzot tas tomēr man nav tik svarīgs cilvēks, lai es atcerētos par viņu. Es vēl ar smaidu sejā šad tad atceros pāris draugu pārsteigumu, saņemot teiksim sms kādas pāris dienas vēlāk, kur es ar sajūsmu apsveicu jubilejās un tā :D

UPD: Nē, mīļie, tā nebij uzprasīšanās uz apsveikumiem, taču nē :D!!! Bet tāpat paldies, ka padomājāt par mani :)!